Velosipēda vēsture

Patiess stāsts par to, kā ir radies velosipēds, līdz pat šai dienai nav zināms, jo daudzas valstis uzskata to par savu izgudrojumu. Pēc vienas versijas, pirmo velosipēda prototipu bija izgudrojis Leonardo da Vinči, citi avoti vēsta, ka to ir izgudrojis krievu kalējs Artamonovs. Un, neskatoties uz to, ka velosipēda rašanās vēsture ir ļoti saputrota, tomēr par pamatlicēju šim agregātam sauc Karlu fon Drezu – vācu baronu. Tieši viņš 1814. gadā ir salicis kopā kādu divriteņu konstrukciju, kas vairāk atgādināja ratu. Šim izgudrojumam nebija pedāļu, tāpēc cilvēkiem nācās pašiem ar kājām atsperties pret zemi. Pats Karls sauca šo ierīci par „staigāšanas mašīnu”, bet nedaudz vēlāk tas tika nosaukts par „drezīnu” par godu izgudrotājam.

Dabīgi, ka braukt ar riteni, kam nav pedāļu, ir visai neērti, tāpēc 1853. gadā francūzis Pjers Mišo izdomāja pedāļu piedziņu, kas tika piestiprināts pie priekšēja riteņa. Tad ritenim arī uzlika sēdekli un arī bremzes. Šīs modelis tika nosaukts par „kaulu tricinātāju”.

Kopš 1870. gada sāka parādīties tā saucamie „zirnekļi”. Priekšējais ritenis šādam velosipēdam bija diezgan liels, bet aizmugurē – vairākas reizes mazāks. Tik lieli riteņi tika izgatavoti tāpēc, lai ar vienu riteņa apgriezienu varētu nobraukt maksimāli lielāku attālumu. Toties braukt ar šādu ierīci bija ārkārtīgi bīstami, jo pat mazākais akmentiņš ceļā spēja apgriezt riteni un tas krita. Bet krist no apmērām 2 metru augstuma ir pietiekami sāpīgi.

Drošā velosipēda rašanās vēsture ir sākusies 1884. gadā, kad šādu modeli ir piedāvājis Džeims Starlijs. Bet patiešām nozīmīgu ieguldījumu riteņa attīstībā ir veicis skotu veterinārārsts Danlops, kas izdomāja izmantot pneimatisko riepu ar tukšu vidu. Viņš nolēma uzlikt uz riteņa laistīšanas šļūteni un piepildīt to ar ūdeni. Braukt ir kļuvis drošāk, bet tāda veida izgudrojums samazināja iespējamo braukšanas ātrumu, kā arī padarīja velosipēdu smagāku. Tad viņš nolēma piepildīt šļūteni ar gaisu, un vēlāk pagatavoja speciālo vārstu, lai gaiss neizkļūtu ārā. Tieši šīs it kā neliels izgudrojums ir kļuvis par lielu atspērienu plašai velosipēdu izplatīšanai.

Vēlāk velosipēdus arvien vairāk un vairāk modernizēja un uzlaboja: palielināja ātrumu, samazināja svaru, pielika ātrumu pārslēgus utt. Attiecībā uz sieviešu modeļiem, tad mode uz sieviešu velosipēdiem ir sākusies tad, kas sāka nesāt svārkus. Sievietēm sāka izgatavot velosipēdus ar zemāku rāmi. Tā pat sieviešu riteņus aprīkoja ar speciāliem aizsardzības elementiem, lai svārki nenokļūtu starp spieķiem vai ieķertos ķēdē. Šodien jau nav tāda strikta sadalījuma starp sieviešu un vīriešu velosipēdiem, jo sievietes var braukt ar jebkāda veida riteņiem. Kaut gan sieviešu velosipēdi ar zemāku rāmi tomēr tiek izgatavoti un nopirkt tos var dažādos veikalos.
 
Vārds, uzvārds *
Тālrunis *
E-pasts *
Teksts *